Latvijas baptistu kustību tās pastāvēšanas laikā ir vadījuši 28 vadītāji. Kopdarba vadītāja amata apzīmējums laika gaitā mainījies – priekšnieks, priekšsēdētājs, prezidents un kopš 1944. gada – bīskaps. Kādu Dievs šajā darbā aicinājis salīdzinoši jaunu, kā 29 gadu veco Jēkabu Rumbergu 1875. gadā, kādu citu – jau cienījamākā vecumā. Kādam Dievs devis kalpot miera un brīvvalsts laikā, kādu citu vadījis cauri karam un trimdas gaitās. Aiz katra no šiem 28 vadītājiem stāv tūkstošiem mūsu brāļu un māsu, kas savā laikā nesa evaņģēlija vēsti laikabiedriem.
Adams Gertners (1829-1875), kalpojis 1861-1874; Jēkabs Rumbergs (1846-1923), kalpojis 1875-1884; Jēkabs Iņķis (1841-1914), kalpojis 1884-1886; Jānis Kūlbergs (1848-1895), kalpojis 1885-1891; Mārtiņš Rīss (1844-1896), kalpojis 1891-1893; Jānis Aleksandrs Freijs (1863-1950), kalpojis 1893-1894, 1900-1905 un 1923-1927; Jānis Eihmanis (1856-1920), kalpojis 1894-1895, 1905-1906 un 1907-1908; Indriķis Eidemanis (1860-1911), kalpojis 1895-1896; Jānis Iņķis (1872-1958), kalpojis 1906-1907 un 1908-1915; Jānis Kurcītis (1872-1952), kalpojis 1917-1920, Otrā Baptistu draudžu savienībā 1927-1930 un 1931-1932; Krišjānis Freivalds (1865-1923), kalpojis 1920-1921; Andrejs Pinčers (1884-1935), kalpojis 1921-1922; Pēteris Lauberts (1875-1964), kalpojis 1922-1923; Jānis Laudams (1888-1952), kalpojis Otrā Baptistu draudžu savienībā 1926-1927 un 1932-1934; Augusts Mēters (1887-1976), kalpojis 1927-1943; Hermanis Redīns (1867-1942), kalpojis Otrā Baptistu draudžu savienībā 1930-1931; Rūdolfs Vītols (1899-1951), kalpojis 1943-1944; Kārlis Lāceklis (1904-1970), kalpojis 1944-1946; Augusts Korps (1900-1948), kalpojis 1946-1948; Andrejs Rēdlihs (1894-1969), kalpojis 1949-1952; Fricis Hūns (1884-1971), kalpojis 1953-1959;
Pēteris Egle
(1903-1993), kalpojis 1966-1977
Bīskaps emeritus Pēteris Egle ir dzimis 1903.gada 10. jūlijā Puzē. 1917.gada 18. jūnijā no sludinātāja Jāņa Iņķa kristīts Rīgas Mateja draudzē. No 1929. gada līdz 1933. gadam Pēteris Egle studēja Garīgajā seminārā, pēc kura absolvēšanas uzsāka kalpošanu baptistu draudzēs. Par mācītāju Pēteris Egle tika ordinēts 1937. gadā Vaiņodes draudzē. Pēteris Egle savas dzīves laikā ir kalpojis Majoru sludināšanas vietā (1930-32); Vaiņodes draudzē (1932-42), Veldas draudzē (1932-39), Embūtes draudzē (1936-39), Liepājas Nācaretes draudzē (1939-42), Talsu draudzē (1942-56), Liepājas Ciānas draudzē (1956-60), Otaņķu draudzē (1956-57), Jaunjelgavas draudzē (1960-66) un Rīgas Āgenskalna draudzē (1968-79).
No 1937. gada līdz 1940. gadam Pēteris Egle bija LBDS Jaunatnes apvienības loceklis; no 1939. gadam līdz 1944. gadam Mācītāju kolēģijas loceklis; no 1945. gadam līdz 1953. gadam Talsu rajona draudžu virsmācītājs. Par Latvijas Baptistu draudžu brālības bīskapu Pēteris Egle kalpoja no 1966. gada līdz 1977. gadam. Pēc bīskapa kalpošanas saņēma draudžu pagodinājumu kļūt par bīskapu emeritus, kā arī par bīskapa padomes goda locekli uz mūžu. Savā aktīvās kalpošanas laikā bīskaps Pēteris Egle ir ticis aicināts piedalīties Vissavienības Evaņģēliski Kristīgo Baptistu savienības (turpmāk – VEKBS) darbā kā tās padomes loceklim (no 1966. līdz 1979. gadam); piedalījies kā delegāts VEKBS kongresos 1963., 1966., 1969. un 1974.gadā. Piedalījies arī Vispasaules Baptistu savienības kongresā 1975. gadā, viesojies Amerikas Latviešu baptistu apvienības draudzēs, kā arī Kanādā, Vācijas Federatīvajā Republikā un Šveicē. Bīskaps Pēteris Egle ir publicējis virkni publikāciju latviešu baptistu periodikā, izdevis un tulkojis ārzemju autoru darbus. Bez darba draudzēs ir īpašu uzmanību veltījis baznīcas vēsturei, no 1980. līdz 1988. gadam bijis pasniedzējs Sludināšanas lekcijās, bijis pasniedzējs vairākos Bībeles un jaunatnes darba kursos. Pārvaldījis krievu, vācu, angļu, Jaunās Derības grieķu un latīņu valodas. Bīskaps Pēteris Egle aizgāja mūžībā 1993. gada 14. martā un ir apglabāts Staldzenes kapos.
Daudzu kolēģu un draudžu locekļu atmiņās bīskaps Pēteris Egle ir palicis kā teicams sprediķotājs, gādīgs un rūpīgs garīgais tēvs. Savā darbā ir daudz atbalstījis sludinātājus un mācītājus, īpaši tos, kuri tika aicināti kalpošanas darbā, un ir atstājis labu piemēru mācītāja un bīskapa kalpošanas darbam.
Jānis Tervits
(1936-2002), kalpojis 1977-1990
Bīskaps emeritus Jānis Tervits ir dzimis 1936. gada 25. novembrī Jelgavā. Kristīts 1952. gada 24. augustā Liepājas Pāvila draudzē no mācītāja Alfrēda Pētersona. Jānis Tervits ir absolvējis Liepājas Medicīnas skolu un kādu laiku ir strādājis par feldšeri. Sludināšanas kalpošanu Jānis Tervits iesāka 1963. gadā un par mācītāju tika ordinēts 1970. gada 23. augustā Aizvīķu draudzē. Jānis Tervits kalpojis Mežgalciema draudzē (1963-66), Aizvīķu draudzē (1966), Vaiņodes draudzē (1967-71), Jēkabpils draudzē (1971-74), Liepājas Ciānas draudzē (1974-78), Rīgas Āgenskalna draudzē (1985-87), Liepājas Ciānas draudzē (1990-1995), Aizputes draudzē (1995-2001). Aizputes draudze, no kuras bīskaps emeritus Jānis Tervits aiziet pensijā, ievēl Jāni Tervitu par draudzes goda mācītāju uz mūžu.
Bīskaps emeritus Jānis Tervits par Latvijas Baptistu draudžu brālības bīskapu ir kalpojis no 1977. līdz 1990. gadam. 1996. gadā Jānis Tervits saņem draudžu pagodinājumu kļūt par bīskapu emeritus. No 1996. gada līdz 1998. un no 2000.gada līdz 2002. gadam ir kalpojis Latvijas Baptistu draudžu savienības Garīdznieku brālības kolēģijā.
Īpašas uzmanības vērts ir bīskapa Jāņa Tervita darbs no 1980.līdz 1989.gadam, organizējot un vadot Sludināšanas lekcijas. Sludināšanas lekcijās tiek lasītas arī lekcijas baptisma, kristietības vēsturē un citos priekšmetos. Vēlāk kalpojis par vieslektoru Latvijas Baptistu draudžu savienības Teoloģijas seminārā, kā arī virknē citos Bībeles kursos, skolās un semināros.
Bīskapa emeritus Jāņa Tervita vadītāja dāvanas ir tikušas ievērotas arī plašākā baptisma kopdarbā. Nozīmīgs ir viņa darbs Vissavienības Evaņģēliski Kristīgo Baptistu savienības (turpmāk- VEKBS) padomes prezidijā, Eiropas Baptistu Federācijas (turpmāk – EBF) un Vispasaules Baptistu savienības (turpmāk – VBS) kopdarbā. Bīskaps Jānis Tervits piedalījies VEKBS kongresos Maskavā (1966; 1969; 1974; 1979; 1985; 1992). VEKBS uzdevumā apmeklējis draudzes Armēnijā, Azerbaidžānā, Baltkrievijā, Gruzijā, Kazahstānā, Krievijā, Lietuvā u.c. Piedalījies EBF kongresos 1979 (Braitonā), 1989 (Budapeštā) un 1994 .gadā (Lillehammerē), vadot Bībeles studiju un semināru.
VBS kopdarbā bīskaps Jānis Tervits piedalījies VBS kongresos 1980. gadā Toronto, 1985. gadā Losandželosā. No 1980. līdz 1990. gadam darbojies VBS Doktrīnu komisijā un darba ietvaros apmeklējis Doktrīnu komisijas sēdes 1982.gadā Kenijā, 1983. gadā Argentīnā, 1985. gadā ASV, 1986. gadā Singapūrā, 1987. gadā Jordānijā un 1989. gadā Dienvidslāvijā. Tāpat bijis aicināts viesis nacionālajos baptistu kongresos Anglijā (1977), Vācijas Federatīvajā Republikā (1982), Lietuvā (2000), kā arī daudzās citās baptistu un ekumēniskajās konferencēs.
Jānis Tervits 1978., 1985. un 2000.gadā apmeklējis Amerikas Latviešu baptistu apvienības draudzes un 2000.gadā arī Brazīlijas Latviešu baptistu apvienības draudzes un Rinkonas misiju.
Kalpošanas gaitā bīskaps emeritus Jānis Tervits ir sniedzis atbalstu un iedrošinājumu topošajiem un esošajiem sludinātājiem un mācītājiem, kā arī īpašu uzmanību veltījis baptisma vēsturei. Viņš ir sarakstījis grāmatas "Latvijas Baptistu draudžu savienības draudzes pašreiz" (1995) un "Latvijas baptistu vēsture" (1999), kā arī laikā no 1979. līdz 1990. gadam sastādījis Kalendāru Latvijas baptistu draudzēm. No 1991. līdz 1992. gadam, bijis redaktors žurnālam „Darbabiedrs”, publicējis daudzus rakstus latviešu baptistu periodikā, sarakstījis virkni darbu par latviešu baptisma identitātes un vēstures jautājumiem. Apskatā par bīskapa Jāņa Tervita dzīvi būtu vēl uzskaitāmas virkne viņa darbības un kalpošanas virzienu par ko tuvāk var iepazīties bīskapam emeritus Jānim Tervitam veltītajā grāmatā „Gaismas vadīts” (2009).
Dievs bīskapu emeritus Jāni Tervitu pēkšņi sauca mūžībā 2002.gada 14. septembrī un bīskaps emeritus Jānis Tervits tika apglabāts Liepājas Līvu kapos.
Ar savu darbu un mīlestību uz draudzēm un Kungu Jēzu Kristu, bīskaps emeritus Jānis Tervits paliek mūsu draudžu gaišā piemiņā.
Jānis Eisāns
(1929-2009), kalpojis 1990-1996
Jāņa Eisāna devums baptistu draudžu kopdarbam ir bagāts un paliekošs. 1990.gadu sākumā Latvijai atgūstot neatkarību, par bīskapa J. Eisāna prioritātēm kļūst izglītība, iespiestā vārda izplatīšana un evaņģelizācijas darba izvēršana. Tiek atjaunota Teoloģiskā semināra darbība. Tiek veidoti žurnāli “Gaismiņa”, “Labā Vēsts” un “Baptistu Vēstnesis”. Aizsākas sadarbība ar Amerikas Dienvidbaptistu misiju “International Crusades”, kas palīdz evaņģelizācijas darbā. Ar māc. Č. Kellija starpniecību Latvijā tiek organizēta “Cerība '91”. Tiek nostiprināti kontakti ar ALBA draudzēm un atjaunotas attiecības ar BLBA. Būtisks notikums ir arī Savienības nama atgūšana.
1992. gadā bīskaps J. Eisāns savā autobiogrāfijā raksta: “Skatoties atpakaļ ar dzīvi iepazinuša cilvēka skatienu, varu droši teikt, ka garīgā sastapšanās ar Jēzu Kristu, pārliecināšanās par Dieva eksistenci un ienākšana Dieva valstībā pa Kristus evaņģēlija ceļu ir manas dzīves visvērtākais piedzīvojums, negaidīta laime ar vistālejošākām sekām.”
Andrejs Šterns
(1943-2010), kalpojis 1996-2002
Andrejam Šternam vienmēr ir bijusi raksturīga rūpe par draudžu kopdarbu. Būdams bīskapa amatā, viņš īpašu uzmanību veltīja draudžu garīgai aprūpei, atbalstīja un sekmēja visu LBDS nozaru darbu, kā arī uzturēja ekumēnisku sadarbību veicinošas attiecības ar citām Latvijas kristīgām baznīcām. Viņa uzskati, mācība un padoms darbabiedriem vienmēr bija nopamatoti Dieva Vārdā - Bībelē, kā nemainīgā un pārbaudītā patiesībā visām paaudzēm. Viņa personīgā dzīvē un stājā izpaudās dievbijība un kalpojoša attieksme. Arī pēc bīskapa pilnvaru beigām Andrejs Šterns bija kolēģu cienīts un mīlēts, ko apliecina arī tas, ka viņš vairākkārt tika ievēlēts par LBDS Garīdznieku brālības vadītāju. Viņš bija kā tēvs jaunākajiem un kā brālis vienaudžiem. Viņš nemeta lielu ēnu un nepieprasīja atzinību savai personai, bet tie, kas viņam bija tuvumā zināja, ka viņa krūtīs ir vienkārša, gādīga, mīlestības pilna sirds.
Dr. Jānis Alfrēds Šmits
(1941), kalpojis 2002-2006
[informācija tiks papildināta]
Pēteris Sproģis
(1973), kalpo kopš 2006. gada
[informācija tiks papildināta]
